Reiz viena sieva kādā skaistā vasaras dienā mazgājusi veļu tur, kur tagad atrodas Tāšu ezers. Sieva redzējusi, ka jāj viens jātnieks uz balta zirga. Kur zirgs gājis, viņa pēdās tecējusi maza upīte. Jātnieks saucis, lai bēgot, bet sieva nemaz nemuka. Pēkšņi upīte sākusi plesties, radies ezers. Sieva vairs nepaspējusi izmukt un applūdusi. Tur, kur tā sieva noslīkusi, tur vēl tagad nekad neaizsalst, tāpēc domā, ka tur palikusi baļļa un spaiņi.

No upītes pārplūšanas radies Tāšu ezers.