Kur tagad ir Kaņiera ezers, senos laikos bijušas lielas pļavas. Kādreiz kāda veca sieviņa ganījusi uz pļavas govi. Govs vārds bijis Kaņa. Uz vakara pusi nācis liels, melns mākonis. Sieviņa nodomājusi, ka būšot lietus, sākusi dzīt mājās govi un saukusi: "Kaņa! Duš mājās, duš!" Te acumirklī nokritušas pie sieviņas kājām trīs mazas zivtiņas. Tūlīt pēc zivtiņu nokrišanas uzgāzies liels ezers, un sieviņa ar govi noslīkusi. Tā radies Kaņiera ezers.