Saukas ezers reiz padzirdējis Stulves ezeru lielāmies, ka šim esot vairāk ūdens.

— Muldoņa! — Saukas ezers dusmās iesaucies. — Ņem kausu un mērīsim! Tad redzēs, kuram ūdens vairāk.

Neko darīt, Stulves ezers vairs nevarējis atkāpties. Sākuši mērīt ūdeni ar kausu. Stundu smeļ viens, stundu otrs.

Smēluši, smēluši, uznākusi vakara krēsla. Tad Stulves ezers, redzēdams, ka viņam patiešām ūdens būs mazāk, sācis mijkrēslī pa kausam atliet atpakaļ.

Sauka tomēr blēdību pamanījis un lielās dusmās tā iekrāvis Stulvem pa roku, ka smeļamais kauss aizlidojis pa gaisu, nokritis Saukas ezeram aiz muguras un izsitis dziļu bedri.

Tajā vietā vēl šodien redzams akacis, kas neaizsalst pat ziemā. Ļaudis to iesaukuši par Kausiņu.