Lejaslabiņu ezers atrodas netāli no Lejaslabiņu mājām. Senāk šā ezera vietā esot bijusi skaista zāļaina pļava. Vienā siltā vasaras dienā tur esot pļāvēji grābuši sienu un krāvuši tupežos. Tā strādājot, pie viņiem piejājis vecs vecītis ar spīdošu zirgu, devis labu dienu un uzsaucis: "Bēdziet tūlīt projām, šī pļava tiks apklāta ar ūdeni!" Bet pļāvēji vecīti tikai izsmējuši un nav nemaz klausījuši. Tad vecītis nolēcis no zirga, paņēmis kušķīti siena, noslaucījis zirgam muguru un nometis sienu atkal zemē. Tūlīt ūdens gāzies straumēm no debesīm un visa pļava pārvērtusies par ezeru. Tikai tie pļāvēji vēl dabūjuši izglābties, kas laikā jau sākuši taisīties projām, bet smējēji visi palikuši ūdenī un noslīkuši.

Tālāku stāsta, ka Lejaslabiņu ezers esot apakš zemes savienots ar Talsu ezeru. Reiz Lejaslabiņu ezerā ielaista zivs, kurai bijusi piesieta zelta ķēdīte, un vēlāk šī zivs esot noķerta Talsu ezerā.