Sensenos laikos pie tagadējās Skulberģu muižas klints sienā bijis avots, kurā ūdens bijis sāļš, zemes senči to lietojuši sāls vietā. Bet tad tur viens dzelzs vīrs uzcēlis pili avota tuvumā un ļaudīm atļāvis avota ūdeni tikai par zināmu maksu smelt. Par to ļaudis sūdzējušies un bēdājušies, un avots tad izsīcis: ietecējis upē viss sāļais ūdens, atstādams tanī vietā tikai pagraba izskatu. No tam tad izcēlies vārds Sālsace jeb Salaca.