Tagadējā Odzes ezera vietā senāk bijis liels klajums, kur atradusies liela māja ar sarkanu dakstiņu jumtu. Mājā dzīvojušas divas meitas. Vienā dienā abas meitas šuvušas kreklus. Ārā sacēlies liels viesulis un pa gaisu laidies liels, tumšs mākonis. Te uz reizi, vienai meitai šujot, ieduras adata pirkstā. Viņa iekliegusies, izsaukdamās: "Oi! Iedzēla tikpat kā odze." Ar to ezera vārds bijis uzminēts, un tas laidies zemē, noslīcinādams abas meitas ar visu māju. Vēl tagad rāmā laikā varot redzēt ezerā sarkanu dakstiņu jumtu.