Senos laikos, kad poļu karaspēks ienācis Ancē, no krievu karaspēka bijis tikai viens pulks kopā ar latviešiem. Poļu bijis vesels bataljons.

Krievi un latvieši nezinājuši savu likteni. Lai zinātu, vai uzvarēs vai ne, tad viņi gājuši pie liepas, kura augusi pakalnē, griezuši zarus un metuši upē. Ja zari peldēšot pret straumi, tad uzvarēšot, ja ar straumi, tad paspēlēšot. Zari peldējuši pret straumi.

Daži jau bijuši samukuši meža biezoknī un vienā purvā. Kad krievi uzvarējuši, tad tie, kas palikuši mājās, gājuši saukt mežā aizbēgušos: "Poļi aizgāja, krievi atnāca, ū-ū!"

No tā laika purvu iesauca par Poļu purvu.