Vācu laikā, kad pie Acainā purva stādījuši kokus, purvā noticis liels sprādziens. Stāsta, ka purvā augot brīnumskaista puķe. To neviens nevarot redzēt, izņemot to laiku, kad tā ziedot, jo tad tā paceļoties virs ūdens. Puķe ziedot ik pa simt gadiem reizi, un, pumpuram vaļā raisoties, notiek liels sprādziens. Stāsta, tā esot apburta princese un dzīvojot purva bezdibenī skaistā pilī. Virs ūdens tā drīkstot parādīties pa simt gadiem reizi kā puķe. Puķe esot spilgti sarkana, un, kas to dabū redzēt, kļūstot par laimīgāko cilvēku visā pasaulē. Koku stādītāji tūdaļ skrējuši purvā skatīties, bet redzējuši tikai ūdeni kustamies.