No Skrundas muižas uz dienvidvakariem atrodas staigns purvs, kuru cilvēki iesaukuši par Stulbo aci. Reiz kāds cilvēks gribējis pie pašas acs pieiet. Ar lielām pūlēm piegājis labi tuvu un ar kārti mērījis, cik dziļi šī Stulbā acs ir. Bet ar kārti tas dibenu nevarējis aizsniegt. Teika stāsta, ka šīs acs ūdens saiet kopā ar Ventas ūdeni. Reiz ganam, lopus ganot, nozudis vērsis. Meklējis, meklējis, bet nekur nevarējis dabūt, pazudis kā ūdenī iekritis. Bet pusdienas laikā vērsis atradies zem Kaupiņu mājām Ventā sveiks un vesels.