Valguma ezers radies tā. Senāk ezeri gājuši pa gaisu, kad atminēs vārdu - nokritīs. Bijis karsts laiks, ezers gājis pa gaisu kā mākonis. Kāda meita grābusi sienu, teikusi: "Kaut jel būtu kāds valgums!" Te uzreiz mākonis nokritis, un tur tagad Valguma ezers.