Par paša vārda "Aizpute" izcelšanos pastāv sensenā versija, ka savā laikā, kad visa Aizputes apkārtne bijusi apaugusi bieziem mežiem, bagāta ielejām un kalnu pauguriem, pieeja pie apdzīvotās vietas bijusi tikai pa zināmu ceļu, kurš kādā ļoti bargā ziemā bija galīgi aizputināts un satiksme bijusi gandrīz vai neiespējama, uz laiku pat pārtraukta. No šīs aizputināšanas tad ari esot cēlies vārds 'Aizpute' vai tam līdzīgs nosaukums.

Vecos 13. gadu simteņa rakstos sastopams nosaukums 'Asimputte', 'Asenputte', kas arī vēlāk acīmredzot izveidojies par vācisko 'Hasenpoth' un latvisko 'Aizpute'. Vilhelms Stavenhāgens savā "Album Kur-ländischer Ansichten" 1866. gadā arī piemin, ka vārds 'Asenputte' jeb 'Asimputte' esot noteikti cēlies no latviešu vārda 'aizputināšana', pie kam pat piemin versiju, ka kādā dziļā ielejā, ceļā uz tagadējo Aizputi, bijis sniegā ieputināts un nobeidzies meža āzis, no kā ari laikam cēlies vārds 'āzis', 'putināts', 'Āzpute'.

Par cik šiem augšminētiem nostāstiem ticamības, protams, nav noskaidrojamas, jo vēsturiski dokumentālisku pierādījumu nav.