Baznīcas kalns atrodas vienu kilometru uz dienvidiem no Raņķu pagasta nama, Kuldīgas-Skrundas lielceļa malā. Par šo kalnu stāsta šādu teiku.

Pirms daudz gadiem šī kalna virsotnē stāvējusi stalta baznīca. Vējš vienmēr trakojis ap baznīcu un svilpojis mežonīgas meldijas. Dažreiz arī rāmā laikā varējis sadzirdēt klusas skaņas. Kādu svētdienu baznīcā laulāts jauns pāris. Manāms uztraukums bijis baznīcēnos. Bet neviens nezinājis tā iemesla. Mācītājs bijis sevišķi nospiestā garastāvoklī. Piepeši zemes iekšienē atskanējis savāds troksnis. Ap baznīcu sācis trakot negants viesulis. Te visi klātesošie jutuši, ka baznīcas grīda sāk kustēties un grimt lejup. Kalna gals atvēries plaši vaļā, un baznīca nogrimusi ar visiem cilvēkiem. Pēc tam kalna gals atkal aizvēries. Palikusi tikai neliela ala. Stāsta, ka vēl dažus desmit gadus atpakaļ šī ala esot bijusi redzama. Sviežot tur iekšā akmeņus, no zemes iekšienes atskanējis dobjš, pērkonam līdzīgs troksnis. Pēdējā laikā šī ala esot kļuvusi arvienu šaurāka, līdz beidzot tā kādreiz aizarta. Par iemeslu baznīcas nogrimšanai esot bijis tas, ka mācītājs aiz pārskatīšanās esot salaulājis brāli ar māsu.