Senos laikos pie tagadējā Saldus ezera uz garena pakalna stāvējusi senlatvju pils, slēpdamās aiz vaļņa. Kādā vakarā pilskungs, jau noņēmis savu ādas jostu ar dunci un zobenu, rīkojies doties pie miera. Pēkšņi atskanējušas taures skaņas un logā atspīdējis gaišs liesmu atspīdums. Pilskungs steidzies pie loga redzēt, kas noticis. Draugi un kalpi jau sapulcējušies pagalmā, vicinājuši zobenus, izmēģinājuši stopus un bultas un citus ieročus. "Tātad ienaidnieks tuvojas," nodomājis pilskungs un steidzies apskatīt, vai valnis un siena kārtībā. Pa visiem ceļiem uz pili steigušies apkārtnes ļaudis, vezdami līdzi mantas un lopus, dažādus ieročus un darba rīkus. Pilskungs nu sasauca tautas pulku un uzaicināja cīnīties un neatdot pili ienaidniekiem. Visi piekrituši un ieņēmuši vietas uz vaļņiem aiz sienas. Ienaidnieks tuvojies. Latvji jau zināja vācu bruņinieku mērķus un ar tiem sarunās nemaz nav ielaidušies, bet sākuši cīnīties. Cīņa bijusi ļoti sīva, un pret rītu jau maz dūšīgo vīru palikuši pie dzīvības. Sievietes sākumā tikai noskatījušās pa logiem uz saviem cīnītājiem un mierinājušas raudošos bērnus. Bet, kad kritušo skaits nemitīgi audzis, tās nenocietušās un, sadabūjušas ieročus un vairogus, devušās vīriem palīgā. Beidzot bijis tā, ka vīru palicis pavisam maz un visu cīņu vedušas sievietes. Vāci brīnījušies par savādo pretinieku drosmi un neatlaidību un vēlāk, to atceroties, nosaukuši šo pili par sievu pili - viņu valodā Frauenburga.

* * *

Saldus pilskalns atrodas Saldus pagastā netālu no Saldus ezera. Senāk tur bij latviešu pils. Vācieši ienākot uzbruka Saldus pilij, bet visi latviešu karavīri cīnījās ļoti varonīgi. Vīri kā ozoli stāvēja un atturēja uzbrukumu. Vācieši uzbruka neatlaidīgi, bet latvieši nelaida viņus uz priekšu, un viņi pili nevarēja ieņemt. Beidzot visi vīrieši pilī bija izkauti, un vācieši nu domāja, ka viņi varēs uzvarēt. Bet viņus saņēma vārīts ūdens, akmeņi un koki. Vīriešu vietā bija stājušās sievas. Viņas vārīja ūdeni un lasīja akmeņus, lai varētu atturēt ienaidnieka uzbrukumu. Vācieši visādi mēģināja ieņemt pili, bet nevarēja. Latviešu sievas ļoti nikni turējās pretī, ka vācieši nevarēja tikt ne pa soli uz priekšu. Kad sievietēm pilī pietrūka ūdens un akmeņu, tad viņām bij jāpadodas. Vāciešu karaspēks iebruka pilī, postīja un dedzināja, ko varēdami. Sievas viņi sagūstīja un ieslēdza pilī. Pilij viņi pielaida uguni, un pils nodega ar visām sievām, kas bij tur ieslēgtas. Pili viņi nosauca par Frauenburg jeb 'Sievu pili', jo latviešu sievas bij pilī varonīgi cīnījušās un aizstāvējušas savu brīvību.