Kādreiz Grobiņas pils esot bijusi ļoti skaista un bagāta. Pils apakšā esot bijušas divas apakšzemes ejas: viena vedusi uz baznīcu, otra - uz Iļģu kapiem.

Šai pilī reiz dzīvojis kāds bruņinieks. Bruņiniekam bijusi ļoti skaista meita. Pils īpašnieks izprecējis savu meitu kādam dižciltīgam jauneklim, bet meitenei jauneklis neesot paticis.

Bruņinieks ar saviem padotajiem nodarbojies ar sirošanu. Iegūtos vaņģiniekus (gūstekņus) sūtījuši visgrūtākos darbus padarīt. Nepaklausīgie vaņģinieki turēti apakšzemes ieslodzījumam.

Reiz starp atvestajiem vaņģiniekiem bijis kāds jauns, skaists puisis, kas negribējis pakļauties. Viņu ieslodzījuši vienā no apakšzemes pagrabiem. Jaunajai kundzei jauneklis iepaticies, un viņa nolēmusi viņu glābt. Drošsirdīgā sieviete aizvedusi jaunekli pa apakšzemes ejām uz Iļģu kapiem. Jauneklis izglābies, bet jauno kundzi tēvs un vīrs ieslodzījuši kādā apakšzemes ejā un eju aizmūrējuši. Vēl tagad Grobiņas pils apkārtnē dažkārt dzirdami vaidi, kas nākot it kā no apakšzemes.

* * *

Grobiņas pilī esot iemūrēta kāda ķēniņa meita un kāds zviedru kareivis. Ķēniņa meita esot iemīlējusies zviedru kareivī un lūgusi, lai tēvs ļauj precēties. Ķēniņš neatļāvis. Viņi nolēmuši bēgt, bet tēvs viņus noķēris ejās zem pilskalna. Zviedru kareivis ir iemūrēts mūros pretim vācu kapiem, bet ķēniņa meita pretim Grobiņas baznīcai.

Pēc citas teikas, Grobiņas pils mūros esot iemūrēta kāda zemnieku jaunava un kāds kalps. Viņi esot spiegojuši, gribēdami izzināt, ko vāci darīs šinī zemē, bet esot notverti un iemūrēti pils mūros.