Vieta, kur tagad atrodas Saldus pilsēta, kādreiz bijusi apburtā Saldus pils. Pils valdnieks bijis varens kungs un pati pils - neieņemams cietoksnis. Kādā vēlā vakarā gar pili gājis vecs burvis. Viņš meklējis naktsmājas pilī, taču bargais kungs atteicis vecītim. Burvis sadusmojās un nobūra pili. Pils nogrima ar visiem cilvēkiem. Tajā vietā, kur bija pils, izveidojās ieplaka, kas pārplūda ar ūdeni. Pilij nogrimstot, neziņā aizgāja arī pils nosaukums.

Pēc vairākiem gadu tūkstošiem nogrimušās pils tuvumā kāds zēns ganījis cūkas. Te sacēlies vējš un parādījies glauns kungs lakas zābakiem kājās. Aicinājis zēnu alā sasildīties. Zēns, vieglprātīgs būdams, iet līdzi svešiniekam. Alā svešinieks cienā zēnu ar saldumiem un gardiem dzērieniem. Kad zēns izgājis no alas, varējis tik vien pateikt kā: "Saldu ēdu, saldu dzēru," - un ar pieminēto vārdu 'salds' pieticis, lai pils celtos augšā. Un tā augšā cēlās apburtā pils, kurai apkārt no tā laika auga māja pēc mājas. Tā cēlusies tagadējā Saldus pilsēta.