Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Teikas

Pienava

Teicējs: Una Jansone

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Reiz Velns, svešas zemes apceļodams, nācis no Zviedrijas līdz Dundagai pa jūras apakšu. Viesulis, viņa sulainis, to pavadīdams, sadragājis dažu labu kuģi, par ko Velns ūdens apakšā gardi pasmējies. Dundagā Velnam uzbrucis Pērkons, kurš Sātana gabalu aizdzinis līdz Jaunjelgavai. Netālu no Jaunjelgavas tam kādā kalnā nokritusi tupele, caur ko kalns pārvērties par purvu. Še mieru nedabūjis, Velns laidies tālāk līdz Lestenei un lasījis savā milzīgi lielā maisā akmeņus, ar kuriem domājis Pērkonu nosviest. Lestenē negantnieks izzadzis kādā mājā līķi no klēts un ar četriem melniem zirgiem aizvedis. Pērkons nedevis arī Lestenē tam ilgi mieru, bet trencis taisni uz Pienavu. Velns gan skraidīdams raudzījis ar saviem akmeņiem pretim turēties, bet milzu maiss paticis vaļā un akmeņi izbārstījušies pa visu Pienavas apgabalu. Pretim turoties, nokritusi arī vēl otra tupele, no kam izcēlies Pienavas tīrelis jeb purvs. Negribēdams basām kājām tālāku skriet un Pērkonu arī vairs nemanīdams, tas mierīgi apgūlies pie Pienavas Stagaru ciema. Bet kur ļaunais atradīs mieru, kur saldu dusu? Pat Stagaru ciema gailis tam ienaidnieks, jo viņa nevainīgā dziesmiņa to aizdzinusi uz leišiem. Tur, kur Velns gulējis un savu galvu nolicis, bezdibens izcēlies, kuru vēl šo baltu dienu par Velna aci sauc. Senākais Stagaru Krauču saimnieks savērpis trīs mārciņas dzijas un mērījis bezdibeni, bet dibens nav un nav bijis sasniedzams.

 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google