Sensenos laikos tagadējo Pilteni saukuši pavisam citādāk. Vācieši tur uzcēluši pili un, no turienes valdīdami pār visu apkārtni, spaidījuši un mocījuši sev padotos zemniekus.

Reiz kāds no pils īpašniekiem noķēris latviešu meitu un aizvedis ar varu sev līdzi uz pili. Meitas brūtgāns, gribēdams meitu no vāciešu nagiem izraut, staigājis vairākas dienas ap pili, līdz beidzot sastapis kādu no kalpiem, saķēris to pie rīkles, purinājis un prasījis, kā sauc to razbainieku, kas nolaupījis šā līgavu. Vācietis, labi latviski nesaprazdams, domā, ka pilij grib uzbrukt ienaidnieks un tagad prasa, kur tā atrodas, aiz bailēm drebēdams, mēģina iestāstīt: "Pil te nee." (Pils te nav.)

"Ak tā, Piltenieks!" puisis iesaucas, palaiž kalpu vaļā un iet meklēt kungu. Tā no tā laika pili saukuši par Pilteni un apkārtējos kalpus - par pilteniešiem.