Rauna senāk bijusi diezgan liela pilsēta un sniegusies no vienas puses līdz Marijkalnam un no otras - līdz Cimzas upei. Raunas baznīcai toreiz bijis ļoti augsts tornis, ko saukuši par garo Kasparu. Bet kādā agrākā karā Raunas pilsētiņa tikusi nopostīta un netikusi vairs no jauna celta. No Raunas pils pa zemes apakšu gājušas kādas ejas un viena gājusi pat līdz Cēsīm. Kad krievi aplenkuši Raunu, tad krievu zaldāti ar cepurēm sanesuši Tanīsa kalnu un šāvuši no turienes uz zviedru pili ar lielgabaliem. Pilī jau iesācies bads, bet, lai krievi to nemanītu, tad zviedri pacēluši uz pils mūriem nodīrātu vērsi, kam uz ragiem sakāruši kliņģerus. Beidzot tomēr pils sašauta un kritusi krievu rokās. Apakš pils mūriem atrodoties pagrabi, kur noglabātas zviedru bagātības. Uz lielākās naudas kastes guļot liels melns suns ar ugunīgām acīm un sargājot šīs mantas. Pagraba ieeja esot aizbērta ar akmeņiem, lai ļaudis tur neietu iekšā.