Kad Skrundas baznīcu gribējuši celt, tad trīs mācītāji jājuši viņai vietu meklēt. Uzjājuši Krievu kalnā. Tur zirgs izmežģījis kāju. Uzjājuši Pils kalnā. Tur zirgs spārdījies. Beidzot uzjājuši tur, kur tagad baznīca. Te zirgs nometies ceļos. Tūliņ nopratuši, ka te baznīca jāceļ. Bet nevarējuši baznīcu uzcelt, iekams bērnu vai tiklu meitu neiemūrējuši baznīcas pīlārī. Citādi, ko pa dienu uzcēluši, tas pa nakti sagruvis. Tā, arī Skrundas baznīcu ceļot, staigājuši īpaši meklētāji, prasīdami bērniem un meitām, vai negrib baznīcas atslēgas glabāt. Kāda meita - Skrule - nezinādama atteikusi, ka gribot. Viņu tūliņ sagrābuši un iemūrējuši baznīcas pīlārī. Nu pa nakti negruvis, kas pa dienu uzcelts.