Netālu no Blīdenes muižas, starp muižas laukiem un mežu, atrodas apaļš kalniņš: Kartavu kalns. Dzimts laikos še pakārti noziedznieki. Senatnē Blīdenē valdīja barga kundze. Viņas acīs ir vismazākais noziegums žēlastību neatradis. Reiz vienai ciema jaunavai piedzimis bērns. Šādi atgadījumi bijuši senatnē reti, tādēļ tos ieskatīja par vislielākiem noziegumiem, kādi vien var būt pasaulē. Lielmāte likusi meitu tūliņ novest uz Kartavu kalnu un galvu nocirst. Meita, dziedādama: "Kungs, es uz tevi paļaujos!" - nolikusi galvu uz bluķa, un bende nocirtis. Bet tavu brīnumu! Nocirstā galva arvienu lēkusi lielmātei virsū, tā ka ir izmukt nevarējusi. Lielmāte paģībusi un iekritusi lielā slimībā. No slimības izveseļojusies, lielmāte vēl ilgi dzīvojusi un bijusi saviem apakšniekiem tik laba, ka nevienam vairs nevajadzējis bīties.