Ir teika par Velnu, kurš gribējis Ventu aizdambēt pie Kuldīgas, bet trūcis tam akmeņu. Velns vienā naktī nācis uz jūrmalu lasīt akmeņus. Salasījis, pūzdams elsdams nesis uz Kuldīgu, bet tam uznācis ceļā rīts. Meža braucēji to izbiedējuši, un šis sācis bēgt. Nasta tam izšķīduse un akmeņi izbiruši pār pļavu, kur tas skrējis.

Šī pļava ir Alšvangas liekņa, kādus trīs kilometrus no pašas Alšvangas. Tieši uz ziemeļiem, kur atronas tā vieta ar daudz un dažādiem akmeņiem, kuri esot no Velna izbirdināti. Tāda ir šī teika par tiem akmeņiem. Cik viss tas patiesība, to nezinu sacīt, bet to dzirdēju no veciem cilvēkiem stāstāmu.