Vidzemē, Rīga - Daugavpils lielceļa tuvumā, pakalnā pie Postlejas muižas atrodas milzīgi liels akmens, kas pāršķelts divās daļās. Mazākā virsējā daļa atdalījusies un novēlusies kādu asi attālumā no pirmās. Par šo akmeni stāsta šādu teiku.

Kad Daugava bija izrakta, tad Velns sabijās, ka visi purvi izsīks un nebūs ne viņam pašam, ne viņa pēcnācejiem dzīves vietas, jo viņa dzīve ir arvien purvos. Tad Velns, atradis vietu Daugavā, kur abi krasti ir no klints un ļoti augsti, nolēmis plato upi tanī vietā aizsprostot. Atradis netālu lielu akmeņu kaudzi, šis saķer vienu no vislielākajiem akmeņiem, ņem uz kamiešiem un aiznes uz Daugavu. Gandrīz bija jau sasniedzis Daugavas krastus, kad piepeši iedziedas gailis. Tā kā Velna darbs ir atļauts tikai līdz gaiļa dziedāšanai, tad Velns akmeni sviež uz zemi ar tādu sparu, ka tas pārplīst uz divām daļām: virsējā daļa noveļas kādu asi attālu. Bet līdz šim laikam priekš pusnakts, līdz gaiļu dziedāšanas laikam, arvien dzirdami Velna soļi akmens tuvumā, un, tiklīdz Velns ķeras pie sava darba, gailis iedziedas, Velnam visas pūles vējā. Var droši teikt, ka Velna miteklis ir tālu no akmens, tā ka viņš nespēj agrāki pie tā nokļūt kā tikai ap gaiļa dziedāšanas laiku.

Tā Daugava palikusi neizdambēta un veļ savu ūdeni netraucēta jūrā vēl šo baltu dienu.

Postlejas muiža atrodas šaipus Kokneses - Vidzemē.