Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Teikas

Mikatiņa kalns

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Netālu no Kurmenes, meža malā, mazā mājiņā dzīvojusi veca māmiņa. Viņai bijis viens vienīgs dēls, vārdā Miķelītis. Māmiņa jau bijusi vārga, nespējusi vairs saimniekiem ne linus plūkt, ne audeklus aust, bet Miķelītis vēl bijis mazs, pat cūkganos nav derēts, tāpēc bieži bijis jākar zobi vadzī.

Kādu rītu, kad būdā vairs nebijis ne maizes garozas, Miķelītis lūdzis māti, lai ļaujot šim iet uz mežu sēnēs. Māte atļāvusi. Miķelītis paņēmis skalu grozu, aizlauzto tutenīti un aizgājis uz silu baravikas lauzt. Ap brokastlaiku māte sākusi gaidīt dēlu mājās, bet Mikatiņa kā nav, tā nav.

Velti augu dienu izgaidījusies, pievakarē gājusi Mikatiņu meklēt. Gājusi pa mežu un saukusi vienā gabalā: «Mikatiņ, ū-ū!» Bet dēls neatsaucies.

Jau pašā vakara krēslā sila rozā uzgājusi Mikatiņa grozu, pilnu ar baravikām. Nu ūjinājusi atkal, saukusi, cik jaudas, izmisumā raudādama. Satumsusi nakts, ataususi jauna diena, bet māte vēl arvien raudājusi, jo nav lielāku bēdu par mātes bēdām.

Un izcēlies tajā vietā vesels bēdu kalns, visu sērdieņu sāpju kalns. Ļaudis to dēvē par Mikatiņa kalnu.

 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google