Kādu versti lejpus Zlēku plosta atrodas kāds priedēm apaudzis uzkalniņš, kuru sauc par Pabēržkalnu. šinī vietā senos laikos atradusies kāda pils. Pils tikusi apburta un nogrimusi. Kādu gadu simteni atpakaļ vēl varējuši iesviest pilī pa skursteni akmeni, bet akmens iznācis pa skursteni rūkdams atpakaļ. Ļaudis mēģinājuši pilī iesviest suni, bet tas atpakaļ nav nācis. No tā ļaudis runā, ka pilī dzīvo apburti cilvēki, kuri līdz ar pili nogrimuši apakšzemē. Šinī apakšzemes pilī Velns reiz taisījis dzīres, kurās piedalījušies arī daži Zlēku pagasta saimnieki, kas kalpojuši Velnam. Vēl mūsu dienās uz šā kalna notiekot brīnumi. Dažus gadus atpakaļ uz šā kalna palika kropls kāds zemnieks, vārdā Juris Punkstiņš. Viņš pats stāstīja, ka kādu dienu viņš pļāvis pie šī kalna auzas. Tā kā mājas pie šiem laukiem neatrodas tik tuvu, tad viņš paturējis pusdienas turpat uz lauka Pabēržkalnā. Lai drusku atpūstos, viņš nolicies zem kādas priedes un tās ēnā aizmidzis. Pa sapņiem viņam pienācis klāt tas pats oficieris, pie kura viņš, jauns būdams, dienējis, un iespēris tam ar zābaka purnu pa sāniem, uzsaukdams: "Ko tu te guli pa kājām!" Viņš tūlīt atmodies, un sānos viņam tiešām sāpējis. No tā laika viņš palicis klibs.