Skaistajā pakalnu virknē, kas stiepjas pāri Latgales dienvidu daļai, visaugstākā virsotne ir Padebešu kalns. Tas paceļas Rāznas ezera dienvidu krastā; no trim pusēm stāvs, ceturtajā lēzens. No Padebešu kalna paveras tāls skats pāri tumšiem egļu mežiem, mirdzošiem ezeriem un viļņojošām druvām.

Pašā kalna virsotnē ir Volkenbergas pils drupas. Tālajos bruņinieku laikos pilī valdījusi barga un lepna atraitne. Tai nebijis neviena vīriešu dzimuma mantinieka, tikai trīs skaistas meitas. Vēlēdamās skaistules drīzāk izprecināt, lepnā Volkenbergas pils un visa novada valdniece nolēmusi jau laikus dot meitām bagātu pūru.

Viņa sadalījusi visu zemi trejās daļās, uzcēlusi katrā greznu pili un ik jaunceltajai pilij devusi jaunās īpašnieces vārdu. Vecākā meita Rozālija dabūjusi Rēzekni; vidējā — Lūcija — Ludzu; jaunākā — Alvīne — Alūksni.

Un tālu pār kaimiņu zemēm aizskanējušas valodas par trejām Volkenbergas novada līgavām. Drīz braukuši pie tām precinieki no malu malām, kamēr visās trejās pilīs nosvinētas spožas kāzas ar uguņiem un taurēm.

Tikai vecā Volkenbergas pils augstajā Padebešu kalnā stāvējusi tumša un drūma, pamesta uz visiem laikiem.