Senos laikos uz pilskaln bīs pil. Pil bīs pa galven ost. Apkārt pilskalnam i bīs liel up. Pa to up i bīs galven satiksm. Tā uznāks liel plūd un tā pil nogrims. Puiks gāš ganes, un tur i bīs vēl tas cōrams, pa kur tā pil nogrims. Puiks sviež akmens iekše. Apakše runās cilvēk, le jel nesviež akmens uz gāl. Viss trōks sit kope. Viņ a tokš esat cilvēk, le tā vairāk nedar.

Up aizōdzs, un tagad tur i pļavs. Tur pa to cōram i laist pīl iekše. Tā pīl izpeldēs āre Dūņezre.