Par Talsu veco pilskalnu, iesaukto Klosterkalnu, arī še dažas teikas.

Tur esot nogrimusi pils. Zinātājs zin rādīt pāris bedrītes augšā kalnā kā skursteņa vietas. Vienos sānos ir dziļāka garena bedre - tur bijuši vārti. Agrāk šie vārti bijuši vaļā. Viena veca sieviņa gājusi Jaungada naktī gar ezermalu un raudājusi - nav bijis, ko ēst. Te ieraudzījusi, ka kalna vārti ir vaļā un iekšā ir uguns. Iegājusi. Redz - ķēķis, uz galda netīri trauki, visi iekš zelta un sudraba, večiņa nomazgājusi traukus, nolikusi visu kārtīgi un paēdusi pati ar'. Bet tad uznācis kārdinātājs, un viņa paņēmusi vienu zelta dakšu un nazi. Tad uzreiz kalnā bijis liels rībiens un viena balss teikusi: "Kāpēc tu zagi? Nu vārti būs ciet uz visiem laikiem! Tu būtu varēj'si nākt vienmēr te traukus mazgāt un pelnīties." Bet vecenei jau no tā viena naža visam mūžam pieticis.