Kurzemē, Sērpils pagastā, pie Baltiņu ezera, atrodas Baltiņu kalni. Senāk tur esot dzīvojis Velns. Netāl' no šī ezera ir liels pāršķelts akmens, par ko ir uzglabājusies šāda teika.

Reiz ezermalā viens vecītis vijis valgus. Te no tuvējiem Baltiņu kalniem atskrējis Velns un prasījis, kam šis valgus vijot. Vecītis atteicis, ka gribot Baltiņu kalnus gāzt ezerā. Velns ļoti satrūcies un sācis lūgt vecīti, lai viņam liekot darīt, kādu tik gribot, darbu, tikai kalnus lai atstājot turpat. Brītiņu padomājis, vecītis licis Velnam nest akmeni no ezermalas līdz tuvējām mājām, jo viņš sev gribot akmens māju celt. Labi. Velns ņem milzīgo akmeni uz pleciem un nes. Par nelaimi, necik tālu nepanesis, iedziedājies gailis un visiem velniem bija jāiet mājās. Velns nu sviedis akmeni ar tādu spēku no pleciem, ka tas dziļi iegrimis zemē un pāršķēlies divos gabalos. Tā viņš stāv pāršķelts vēl šo baltu dienu.