Lielceļmalā starp Sabili un Kandavu netālu no Cāpuļu mājām atrodas zemesrags, kuru sauc par Pilskalnu. Par šo Pilskalnu ir teika.

Vecos laikos tur bijusi pils un tur dzīvojis bezdievīgs kungs. Neviens nedrīkstējis viņam pretī runāt, un, kas to darījis, to nositis. Kādu reizi pirmā Ziemassvētku vakarā kungs ar draugiem spēlējuši kārtis un dzēruši uz nebēdu. Te ienācis vecs vīriņš un teicis, lai metot mieru, bet šie viņu izdzinuši ārā. Vecais vīriņš ienācis otrreiz un teicis, lai pielūdzot Dievu un eimot gulēt, bet šie vēl niknāki to izdzinuši ārā, sacīdami, ja vēl nākšot, tad nositīšot.

Kungi pēc tam sākuši dzīvot vēl trakāki. Vecais vīriņš iegājis trešo reizi un teicis, ka visiem jāmirstot un pilij jānogrimstot. Tad kungs paķēris zarainu nūju un gāzies vīriņam virsū, bet, tikko kungs gribējis sist, tad vairs nevarējis roku pakustināt. Pēc tam vīriņš teicis: "Tavai pilij līdz ar visiem draugiem un tev pašam jānogrimst apakšzemē tavas bezdievīgās dzīves dēļ!"

Pils pazudusi, tas ir, nogrimusi, tā ka neviens nav redzējis.