Kur tagad atrodas Sabiles pilskalns, agrākos laikos pacēlusies stalta pils. Visapkārt kalnam tecējusi upe. Zviedri gribējuši pili iekarot, bet nav varējuši. Uz terases pie pils stāvējusi princese un pinusi matus. Lodes tai kritušas visapkārt, bet neviena nav trāpījusi. Tad kāds kareivis ieminējies, ka zinot, kā princesi varot nošaut, bet tad pašam jāmirstot. To dzirdot, otrs kareivis to pastāstījis štāba priekšniekam, kurš kareivim piespiedis nošaut princesi. Princese pārvērtusies - puse par žagatu, puse par cilvēku - un aizlaidusies, bet kareivis nomiris. Nu pils bijusi ieņemama.