Sabiles pilskalna pilī dzīvojusi lepna jumprava, kura solījusies pie tā iziet par sievu, kas pa stāvo kalna malu no Abavas puses uzjāšot pilskalnā. Bet to neviens nevarējis. Reiz tomēr atradies pārdrošnieks, kas uzjājis. Pilī ievests, zirgs izvēmis uguni, un pils sadegusi līdz ar lepno, skaisto pils valdnieci.

Kāda cita teika stāsta, ka pēc pils nodegšanas visa zeme piecu verstu apkārtnē izdalīta, un tā cēlušās apkārtējās muižas.

Senos laikos, kad Sabiles pilskalnā pils vairs neesot bijusi, tās neskaitāmajos pagrabos atradušās neizmērojamas bagātības. Bagātību atslēga esot nogrimusi Abavā. Ļaudis, kas dzīvojuši abos upes krastos, sākuši atslēgu meklēt. Sākumā nolēmuši bagātības sadalīt vienlīdzīgi, bet vēlāk sākuši ķildoties. Pērkons par to sadusmojies un nosviedis Abavā atslēgai virsū lielu akmeni. Tā arī apkārtējie iedzīvotāji atslēgu nav varējuši dabūt.