Reiz dzīvoja kāds nabadzīgs čigāns. Ik nedēļas viņš gāja pie bagātiem saimniekiem ubagot. Gadījās, ka viņš aizgāja pie kādas atraitnes un ubagoja maizi. Atraitne atteica:

Maizi es neesmu cepusi, man ir tikai kvieši.

Tad iedod man kviešus! — nabaga čigāns lūdza.

Se tev kviešil — sieva noskaitusies atcirta un pasvieda viņam kviešu graudu. Čigāns iebāza to kabatā un devās prom. Atraitne smējās, bet čigāns ar visu kviešu graudu aizgāja pie cita saimnieka un palūdza:

Mīļo saimniek, es iedošu tev kviešu graudu. Paglabā to, es pats tūliņ būšu atpakaļ.

Kad čigāns atgriezās, kviešu graudu bija uzknābājusi vista.

— Nu vista ir mana, — čigāns iesaucās. — Kam tā apēda
manu kviešu graudu?

Saimnieka vista bija vien jāatdod čigānam. Čigāns aizgāja pie kaimiņa un teica:

— Mīļo kaimiņ, es atstāšu pie tevis šo vistu, uzmani to,
kamēr pārnākšu!

Bet, kad viņš pārnāca, vistu bija apēdis mājas saimnieka kaķis. Nabaga Čigāns sacīja:

— Kaķis apēda manu vistu, tāpēc nu tas ir mans!

Un viņš laidās prom ar visu kaķi, ko saimnieks bija atdevis bez vārda runas.

Tad čigāns aizgāja pie cita kunga un lūdza:

— Mīļais kungs, pieskati manu kaķi, es tūliņ būšu atpakaļ.
Kad viņš pārnāca, kaķi bija saplosījis kunga suns.

— Suns nu ir mans! — čigāns noteica un ar visu suni devās
prom.

Čigāns atstāja suni pie kāda cita kunga un palūdza:

— Mīļais kungs, pieskati manu suni, es tūliņ būšu atpakaļ.
Taču, kad Čigāns pārnāca, suns bija pagalam. To bija no
badījis bagātā kunga vērsis. Čigāns apgalvoja:

— Vērsis nu ir mans!

Kungam nācās vērsi atdot, un čigāns ar to devās prom. Viņš nonāca pie kāda bagāta lielkunga un sacīja:

— Mī|ais kungs, es atstāšu tev savu vērsi un tūliņ atkal
būšu klāt.

Kad viņš pārnāca, vērsi bija nospēris zirgs.

— Nu zirgs ir mans! — čigāns uzsauca un ar visu zirgu
laidās prom.

Te atnāca ķēniņš un paņēma čigāna zirgu, jo paša zirgs bija slims. Viņš steigšus aizjāja čigāna zirga mugurā. Kad čigāns ieradās ķēniņa pilsētā, zirgs bija nobeidzies, un ķēniņš teica:

— Mī|ais čigān, tavs zirgs ir nobeidzies, bet par beigto
zirgu es došu tev daudz, daudz naudas.

Un ķēniņš iedeva čigānam veselu lērumu naudas. Šis nu k|uva bagāts un, atgriezies mājās, vairs neubagoja, bet gan laimīgi dzīvoja varen skaistā mājā un apprecēja atraitni, kura toreiz bija Iedevusi viņam kviešu graudu...

Čigānu valodā pasaku klausies šeit.