Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Negausis vilks
Teicējs: Pēteris Šogolovs
Sensenos laikos dzīvoja vecītis un vecenīte. Viņiem bija kaza ar trim kazlēniem. No biezokņa iznāca vilks un dziedāja zem vecīša un vecenītes loga:
Kaza ar trim kazlēniem, vecītis ar večiņu!Vecītis večiņai teica: „Ak, cik skaisti vilks dzied, jādod viņam kazlēniņš.”
Un vecītis atdeva vilkam vienu kazlēnu. Nākamā dienā vilks atkal atnāca zem loga un dziedāja:
Kaza ar diviem kazlēniem, vecītis ar večiņu!Vecītis atkal: „Ak, dosim vilkam vēl vienu kazlēniņu – tavu skaistu dziedāšanu.”
Atdeva vilkam otru kazlēnu. Vilks atgriezās un dziedāja:
Kaza ar vienu kazlēnu, vecītis ar večiņu!Algā par dziesmu vecītis vilkam atdeva pēdējo kazlēnu. Bet vilks atkal atnāca zem loga un dziedāja:
Kaza viena pati, vecītis ar večiņu!Nu vīrs vilkam iedeva kazu. Tomēr vilkam vēl nebija gana un nākamajā dienā viņš zem loga dziedāja:
Vecītis ar večiņu, vecītis ar večiņu!Vecītis vecenītei teica: „Tik skaisti dzied. Ņemšu un atdošu vilkam tevi.” Un vecītis atdeva vilkam vecenīti.
Pagāja diena vai divas. Vilks nāca atkal un dziedāja:
Vecītis viens pats, namelis viens pats!Vīrs izbāza galvu pa logu, sak, paraudzīsies, ko vilkam vēl vajag. Bet vilks pakampa vecīti un apēda.
Pēc dažām dienām vilks atgriezās, staigāja ap māju un dziedāja:
Namelis viens pats, namelis viens pats!„Nav viens pats, nav viens pats!” atņēma balss no krāsns apakšas. „Es arī esmu, es arī esmu!”
„Kas tu tāds esi?”
„Sivēntiņš esmu, sivēntiņš esmu.”
„Nāc ārā, es tevi apēdīšu!”
„Vispirms iešu uz klēti, brangi pieēdīšos, tad tiksi pie laba kumosa.”
Gāja sivēns uz klēti, ēda, ēda un iznāca ārā. Bet vilks jau pakalnē gaidīja atplestu rīkli. Kad nu sivēns no kalna kā lode lidoja vilkam mutē, tā bija līdz ausīm pušu.
Kopš tā laika vilkam esot liela mute. Bet sivēnu dzimums līksmi dzīvo vēl šobaltdien.
