Reiz bārenītis aizgāja pasaulē laimi meklēt. Gāja, gāja un aizgāja pie lielas muižas. Tajā muižā atrada dzīvojam divus vecīšus. Palūdza viņiem naktsmājas. Vecīši pieņēma viņu un saka:

– Bērniņ, tev nebūs labi pie mums. Šeit ir daudz raganu. Viņas mums acis izrāva, var arī tev izraut.

Tomēr puika palika pie vecīšiem. Vecīši lika viņam ganīt kazas. Puika iztaisīja stabulīti, nolauza šmaugu stibiņu un aizdzina kazas uz dārzu. Gana, gana un ieraudzīja, ka atlido ragana, saukdama:

– Ko tu mūsu dārzā kazas gani? Mēs tavam tēvam acis izrāvām, tavai mātei izrāvām un arī tev izrausim!

Bet puika saka:

– Ko padarīsi: ja izrausiet, tad būs izrautas. Bet atļaujiet man vispirms stabulīti paspēlēt!

Ragana atļāva. Puika sāka spēlēt, bet ragana – dancot. Dancoja, dancoja, līdz piekusa, bet piekususi sāka uz vēdera līst. Tad puika pieskrēja pie raganas, sadeva ar stibiņu un nosita raganu. Pārdzina kazas mājās un izstāstīja vecīšiem visu, kas noticis. Vecīši ļoti nopriecājās par tādu puikas drosmi. Otrā dienā puika atkal aizdzina kazas uz dārzu. Atlidoja vēl baigāka ragana un kliedz:

–  Ko tu mūsu dārzā kazas gani? Mēs tavam tēvam, tavai mātei acis izrāvām un arī tev izrausim!

Bet puika saka:

– Ko padarīsi: ja izrausiet, tad būs izrautas. Tikai atļaujiet man vispirms stabulīti paspēlēt!

– Spēlē, – atteica ragana.

Tiklīdz puika pielika stabulīti pie lūpām, ragana sāka dancot. Dancoja, dancoja, līdz piekusa, bet piekususi sāka uz vēdera līst. Tad pie raganas pieskrēja puika un, kā sāka ar stibiņu mielot, tā i nosita raganu.

Trešajā dienā puika atkal dzen kazas uz dārzu. Atlido pati briesmīgākā ragana, kliegdama:

– Ko tu mūsu dārzā kazas gani? Mēs tavam tēvam acis izrāvām, tavai mātei acis izrāvām un arī tev izrausim!

Bet puika saka:

– Ko padarīsi: ja izrausiet, tad būs izrautas. Bet atļaujiet man vispirms stabulīti paspēlēt!

– Labi, spēlē, – saka ragana.

Tikko puika sāk spēlēt, ragana – dancot. Dancoja, dancoja, līdz piekusa, bet piekususi sāka uz vēdera līst. Tad pie raganas pieskrēja puika un sāka sist, bet ragana lūdzās, lai nenosit.

– Atdod manam tēvam un mātei acis, tad atlaidīšu!

Bet ragana saka:

– Aizej uz pirti, tur atradīsi divas lādītes: sarkanu un zilu. Zilajā lādītē būs tēva acis, bet sarkanajā – mātes. Tur atradīsi arī asiņu pudelīti. Vispirms vecākiem acīs iepilini asinis, pēc tam ieliec acis – un redzēs.

Puika pārdzina kazas mājās, ieslēdza, aizgāja uz pirti un tur atrada divas lādītes un asiņu pudelīti. Pārnāca mājās un jautā vecīšiem:

– Vai gribat, tēvs, māmiņa, acis atgūt?

Vecāki saka:

– Nuja, dēliņ, kā nu negribēsi gaismiņas.

Tad puika izkurināja pirti, nomazgāja vecīšus, iepilināja asinis un ielika acis. Vecīši neizsakāmi priecājās par gaišumu un ļoti pateicās puikam.

Kādu dienu pie vecīšiem atlidoja vārna un ķērc:

– Krā, krā, lūdzu uz kāzām!

Vecīši sacepa pīrāgus un, uzkāpuši āzim mugurā, aizjāja uz kāzām, bet puiku atstāja vienu mājās. Atdeva viņam visas atslēgas, bet vienu gribēja atstāt sev, taču puika sāka lūgties:

– Tēti, tēti, es tev tik daudz laba esmu izdarījis: dārzu no raganām atpestīju, acis ieliku, bet tev žēl man atslēgu atstāt.

Vecis apkaunējās un atdeva puikam atslēgu. Tiklīdz puika palika viens, tūdaļ ar šo atslēgu atslēdza aizliegtās durvis un atrada ļoti skaistu zirgu. Izveda zirgu ārā, apsegloja un aizjāja pa pasauli paklaiņot.

Vecie atgriezās no kāzām, skatās – mājās nav ne puikas, ne zirga. Vecis sēdās uz āža un dzenas pakaļ. Dzinās, dzinās, panāca un lika atdot zirgu, bet puika saka:

– Tēti, tēti, es tev tik daudz laba esmu izdarījis: dārzu no raganām atpestīju, acis ieliku, bet tev žēl zirga.

Vecis apkaunējās, atstāja zirgu un atgriezās mājās. Bet mājās vecenīte sabāra veci, ka atdevis zirgu, un atkal lika dzīties pakaļ. Dzinās, dzinās un panāca puiku. Bet puika atkal nolūdzās veci, lai neatņem zirgu. Vecis atkal atgriezās mājās, bet tur atkal sieva viņu bar un spiež, lai jāj atņemt zirgu. Vecis aizjāja uz āža, dzinās pakaļ, dzinās, bet vairs nepanāca. Vecītis atgriezās mājās un, kaut arī sieva bārās, vairs nemeklēja zirgu. Bet puika jāja un jāja, un tur vairs neatgriezās.

No lietuviešu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.

Klausies pasaku  lietuviski šeit.