Dzīvoja vecītis ar vecenīti, un viņiem bija gailītis un vistiņa. Vecenīte pašuva gailītim sarkanas biksītes, bet vistiņai – zilu vestīti. Gailītis ar vistiņu priecājās, staigāja pa būdiņu, gailītis dzied, vistiņa klukst. Vecenītei apnika, atvēra durvis un izdzina gailīti un vistiņu laukā.
—    Tiš, ko te staigājat! Man jau galva sāp. Ejiet uz mežu riekstos.
Un gailītis ar vistiņu aizgāja. Gāja, gāja un nonāca mežā. Meklēja, meklēja riekstiņus, līdz ieraudzīja vienu ķekariņu augstu, augstu lazdā.
—    Kāp tu, vistiņ, es varu saplēst jaunās biksītes, — teica gailītis.
—    Nē, kāp tu, gailīt, es varu saplēst vestīti – vecenīte rāsies.
Gailītis paklausīja vistiņu un uzkāpa lazdā. Šķin gailītis riekstiņus un met zemē, bet vistiņai liek skatīties, kur tie kritīs. Vistiņa skatījās, galviņu piešķiebusi, un viens riekstiņš iekrita viņai tieši actiņā un izsita actiņu. Vistiņa sāka kliegt:
—    Kudā-tok-tok-tok, gailītis actiņu izsita, kudā-tok-tok-tok, gailītis actiņu izsita!
Vistiņa brēkdama pārskrēja mājās. Vecenīte vistiņai actiņu izskaloja, apsaitēja un nosēdināja gultas kaktiņā.
Tad vecītis paņēma zaru slotu, vecenīte krāsnskruķi un aizgāja uz mežu gaili meklēt. Atrada, kad tas jau bija nokāpis no lazdas, un teica viņam:
—    Gaili, gaili, kāpēc tu vistiņai aci izsiti?
—    Es neesmu vainīgs, — teica gailītis. — Kāpēc man lazdiņa saplēsa biksītes?
Vecītis un vecenīte aizskrēja pie lazdas:
—Lazda, lazda, kāpēc tu gailītim biksītes saplēsi? Gailītis vistiņai actiņu izsita.
Lazda teica:
—    Bet kāpēc mani kaza apgrauza?
Vecītis un vecenīte aizskrēja pie kazas:
—    Kaza, kaza, kāpēc tu lazdu apgrauzi? Lazda gailītim saplēsa biksītes, gailītis vistiņai izsita actiņu.
Kaza teica:
—    Mē-mē-mē, kāpēc mani ganīte neganīja?
Vecītis un vecenīte aizskrēja pie ganītes:
—    Ganīt, ganīt, kāpēc tu neganīji kazu? Kaza apgrauza lazdu, lazda gailītim saplēsa biksītes, gailītis vistiņai izsita actiņu.
Ganīte teica:
—    Bet kāpēc man māte neizcepa maizītes?
Vecītis un vecenīte aizskrēja pie mātes:
—    Māte, māte, kāpēc tu neizcepi ganītei maizītes? Ganīte nenoganīja kazu, kaza apgrauza lazdu, lazda saplēsa gailītim biksītes, gailītis izsita vistiņai actiņu.
Māte teica:
—    Bet kāpēc man cūka izēda mīklu?
Vecītis un vecenīte aizskrēja pie cūkas:
—    Cūka, cūka, kāpēc tu mātei izēdi mīklu? Māte ganītei neizcepa maizītes, ganīte nenoganīja kazu, kaza apgrauza lazdu, lazda saplēsa gailītim biksītes, gailītis izsita vistiņai actiņu.
Cūka teica:
—    Ruk-ruk-ruk, bet kāpēc man vilks aiznesa sivēnus?
Vecītis un vecenīte aizskrēja pie vilka:
—    Vilks, vilks, kāpēc tu cūkai aiznesi sivēnus? Cūka mātei izēda mīklu, māte ganītei neizcepa maizītes, ganīte nenoganīja kazu, kaza apgrauza lazdu, lazda saplēsa gailītim biksītes, gailītis izsita vistiņai actiņu.
Vilks gaudo:
—    A-ū, a-ū, kas mani vecumā baros?
Tālu, tālu mežā atsaucās vilka bērni:
—    Mēs, tētiņ, mēs tevi vecumā barosim! Mēs tev atnesīsim auniņu, mēs tev atnesīsim ruksīti! Mēs, tētiņ, mēs tevi vecumā barosim!
Vecītis un vecenīte pēra vilku, nopēra kārtīgi un pārnāca mājās, un vairs nelaida gailīti un vistiņu uz mežu riekstos.

Tulkojis Jānis Elsbergs. Pasaku lietuviski var noklausīties šeit.