Nu muļķis paņem kulīti un pierauj to pilnu āboliem. Vēl vienu nakti viņi var palikt, jo milži tik no rīta modīšoties augšā. Muļķis grib vēl visu labi apskatīt un vienā istabā ierauga arī vienu milža sievu guļam. Viņš pieiet tai klāt un prasa, lai ļaujot šim blakus gulēt. Šī arī ir mierā. Nu viņš paņem vienu papīru un uzraksta, ka šis ir no tādas un tādas valsts un ka tādā un tādā laikā viņš ir gulējis pie milža sievas, un piesprauž to papīru pie sienas.

   Otrā dienā biks teic: "Nu mums jābēg."

   Muļķis uzsēžas šim mugurā un grib jāt projām. Biks lec, bet tiek tik līdz pusei un atkrīt atpakaļ. Nu viņš atskrienas otrreiz un būtu gandrīz jau pāri, bet tomēr atkrīt atpakaļ. Bet trešo reizi viņš atskrienas labu gabalu atpakaļ un nu ir pāri gan. Bet bija arī jau pēdējais brīdis. Milži drīz vien pamodušies un sākuši skraidīt, bet bijis jau par vēlu.

   Muļķis atnācis pie norunātās mājas, kur brāļi bijuši jau priekšā. Brāļiem bijusi skaudība, ka jaunākais atradis veselības ābolus. Viens brālis piegājis pie akas, skatījies akā un teicis: "Vai, cik te ir smuki!"
   Piegājis arī otrs un teicis: "Vai, kas tik te ir!"
   Muļķis domājis: "Jāiet paskatīties, kas tad tur tik smuks ir."

   Kā piegājis un noliecies skatīties tā viens pie ābolu maisiņa klāt un otrs šim aiz kājām un iesvieduši akā. Šis krītot izkritis ūdenim cauri un iekritis apakšzemes valstī.
   Viņš skatās visapkārt un ierauga tur ļoti daudz lopu ganībā, bet tos gana tikai viens pats gans. Viņš pieiet un prasa: "Kā lai gan es tieku augšā?"
   Šis atbild: "Tu gan vairs nevarēsi tikt. Es esmu velna kalps un ganu velna lopus. Kad velns nāks, tad viņš tevi saplēsīs."

   Muļķis teic: "Vai tad nav vairs nekādas izejas, ka es tiktu projām?"

   Velna kalps atbild: "Jā, vienu izeju es gan tev varu pateikt. Eji uz rīta pusi, tur ir viena ērgļa ligzda. Nevienu gadu mazos ērglēnus nevar izaudzināt, jo krusa tos katrreiz nosit. Ej un gaidi, kad nāks krusa, un tad paglāb mazos ērglēnus. Tad varbūt vecais ērglis tevim kā līdzēs."

   Muļķis aiziet un arī atrod ligzdu ar ērglēniem. Kad nu nāk tumšs mākonis, tad viņš salauž koku zarus, iztaisa būdu, paņem ērglēnus un paslēpjas tur līdz ar putnēniem no krusas. Viņš dzird, ka nāk lielais ērglis ar ērgleni, pieskrien pie tukšās ligzdas un sāk brēkt.