Muļķītis uzlicis ērglēnus uz rokas, izbāzis roku no būdas un parādījis. Nu lielais ērglis priecīgs nolaidies zemē un prasījis šim: "Ko tu gribi?"
   Bet muļķis teicis, lai aiznesot šo augšā. Ērglis teicis: "Ej pie tā gana lopiem, nokauj 99 vēršus un sabāz to gaļu maisā, tad man pietiks ceļa barībai."

   Muļķis aiziet pie gana un prasa: "Vai tu vari man dot 99 vēršus?"

   Gans arī saka, lai ņemot. Viņš nu nokauj tos vēršus, sašuj visas ādas kopā par maisu, sabāž visu gaļu tai maisā un sēstas ērgļam mugurā. Gaļa jau nāk pie beigām, bet ērglis vienmēr griež galvu atpakaļ, un prasa barības, citādi trūkstot spēka. Tad šis izgriež sev gabalu no ikriem un iegrūž ērglim rīklē. Ērglis nu arī jau bija pie malas un palaida šo, lai iet uz māju.

   Pa to laiku tēva valstī bija atnākusi ziņa no milžiem, lai atnākot tas dēls, kas gulējis pie milža sievas. Ja nenākšot, tad milži iešot un izpostīšot to valsti. Vecākais brālis teicis: "Es iešu, citādi viņi nāks un izpostīs mūsu zemi."
   Tā nu šis nonāk milža zemē un milža sieva izved savu dēlu un prasa: "Vai tas ir tavs tēvs?"
   Puika atbild: "Nē, tas nav mans tēvs!”

   Tad viens milzis licis vecākajam ķēniņa dēlam par ausi, ka šis aizskrējis projām.
Nu bija jāiet arī vidējam, bet tam notika tāpat kā vecākajam. Kad muļķītis pārnācis šai saulē un dabūjis visu zināt, tad arī tas aizgājis uz milžu zemi.

   Milža sieva prasījusi savam dēlēnam: "Vai tas ir tavs tēvs?"
   Puika atbildējis: "Jā, tas ir mans tēvs."

   Tad milži šo tūliņ atlaiduši, jo viņi tik gribējuši redzēt bērna tēvu. Beidzot muļķis pārnācis atkal mājās un izstāstījis visu savam tēvam, kas nu jau bijis no veselības āboliem izveseļojies. Tēvs saucis abus dēlus un prasījis, lai šie sakot, vai tas ir tiesa, ko muļķītis esot stāstījis. Nevarēdami vairs liegties, viņi beidzot arī atzinušies. Ķēniņš nu atdevis savu valsti muļķītim un tā šis nu palicis par ķēniņu, bet vecākiem brāļiem bijis jāpaliek par muļķīša apakšniekiem.