Trešā dienā vārīs pats Dzelzspuika gaļu. Viņš uzliek ūdeni, sakur uguni un kāp skurstenī pēc gaļas. Bet skurstenī liels vīrs, ar misiņa bārdu un lielu plenicu rokā, nedod ne par ko gaļu. Dzelzspuika nolec pēc savas nūjas un smeļ vienreiz Misiņabārdim tā, ka tas tūlīt augšpēdu. Misiņa bārdu tas ieķīlē ozola klucī un tad ienes paģībušo kambarī aiz atslēgām. Gaļa patlaban mīksta un maizes nesēji arī mājā. Dzelzspuika zobo abus, ka nu zinot, kāpēc nevarējuši gaļas dabūt, jo Misiņbārda plītenes neesot vieglas. Viņš ved abus radīt, kā īsts vīrs ar Misiņbārdi izdarās. Bet Misiņbārdis ar visu kluci pazudis: kambara vidū tikai liels, dziļš caurums.

   Kā nu tādu rokā dabūt?

   Beidzot sameklē 300 asu garu virvi. Kalnurāvējs iesienas virvē un laižas lejup pa caurumu veselas 100 asis, bet tad kustina virvi, lai velk atpakaļ. Nu iesienas Kokurāvējs un ielaižas 200 asis, bet tad atkal kustina, lai velk augša. Tagad laižas Dzelzspuika ar savu nūju, ka rūc vien. Virve atduras kādā jauka pils pagalmā, kur visapkārt jauki dārzi. Dzelzspuika ieiet pilī un atrod trīs skaistas meitiņas.

   "Ko jūs te darāt? Vai neredzējāt kādu vīru ar misiņa bārdu?"

   Meitas rāda uz lielām dzelzs durvīm, ka tur tāds iekšā guļot. Uzlauž durvis — jā — vecais mokās klucī.

   "Ā, kur tu man, vecais blēdi, ielīdis? Tagad izrunāsimies." Vecais Misiņbārdis gan lūdzas, lai atstājot dzīvu. bet šis kā liek ar nūju, tā nost. Trīs skaistās meitas tas tūlīt iesien virvē un kustina, lai velk augšā. Tās uzvelk. Arī Misiņbārža kluci viņam netīkas apakšā atstāt, iesien un liek vilkt augšā. Bet Kalnurāvējs ar Kokurāvēju domā, ka šoreiz Dzelzspuika virvē. Viņi sarunā to nosist un palaiž virvi vaļā. Klucis ar virvi nokrīt brakšķēdams.

   Ko nu?

   Augšā tikt vairs nevar, jāiet labāki ar nūju tāpat padoma meklēt. Iet, iet, kamēr saiet kādu mazu mājiņu, kur neredzīgs vecītis turpat sētas priekšā lopus gana.

   "Kāpēc tad sētas priekšā lopus mērdējat? Tālāku jau vislabākās ganības."

   "Jā, būtu gan varenas ganības, bet tās pieder velnam — nedrīkstu."

   "Vai nevarat mani par ganu pieņemt?"

   "Kāpēc ne, dēliņ? Bet gani tā, ka lopi velna daļā neiekļūst, jo citādi mums abiem nelabi!"