Bet puika tev klausīs. No rīta visi lopi velna daļā. Velns arī tūlīt divām galvām klāt un uzbļauj, kas atļāvis viņa daļā ganīt. Puika atbildes vieta met ar nūju un nosit abas galvas kā pogas. Galvas tas iemet gana tarbā un gana, kā ganījis. Vakarā lopi pieēduši līdz kaklam. Mājā viņš velna galvas iemet pažobelē. Vecītis doma, ka tie lūku kamoli apaviem.

   No rīta vecais atkal nosaka cieši, cik tāli lai gana. Bet Dzelzspuika laiž un laiž velna daļā. Velns nu klāt sešām galvām, bet nūja paņem visas sešas galvas. Gana tarba šodien ar galvām vien pilna.

   Trešā dienā iznāk velns ar divpadsmit galvām un grib ganu gabalos saplēst. Dzelzspuika nosit 11 galvas un grib patlaban divpadsmito priekšā ņemt. Velns lūdzas, lai atstājot dzīvu. Dzelzspuika atstāj dzīvu, bet par to velnam jāizdziedē vecīša acis. Velns apsolās un iedod mazu, zaļu pudelīti. No šīm zālēm vecīša acis paliek veselas.

   Nu Dzelzspuika šķiras no vecīša un iet, kamēr noiet jūrmalā, kur atrod lielu putnu ligzdu. Ligzdā lieli putnu bērni, bet pliki. Kamēr viņš jaunos putnus apskatās, nāk liela, varena krusa. Dzelzspuika uzguļas uz putnēniem, lai bargais negaiss tos nenosistu. Pēc krusas atskrien liels putns zirga lieluma un saka:

   "Pirmo reizi un caur tevi mani bērni pieaugs. Līdz šim katru reizi krusa man bērnus nositusi. Kā lai Tevim atmaksāju?"

   "Es cita nekā nevēlos, kā tikai pār jūru tikt."

   "Labi, es tevi pārnesīšu. Bet ceļš tāls. Tādēļ sakapā 3 birkavas vērša gaļas, ar ko iztikt. Katru reiz, kad knābi atgriezīšu, tad iemet man pa gabaliņam."

   Tā notiek. Dzelzspuika baro ar vēršiem putnu, kamēr laimīgi sasniedz malu.

   Netālu jūrmalā Dzelzspuika atrod to mājiņu, kur toreiz Misiņbārdis ar kluci nogrimis. Iekšā sēž Kalnurāvējs un Kokurāvējs ar trijām meitiņām.

   "Jūs gribējāt mani nosist, bet nu sitīšu jūs!" Dzelzspuika iesaucās un krauj katram ar nūju. Meitas tas pārved mājā pie tēva un kaļ vēl šodien, ja nav miris.