Jaunā saimniece redz šādu saimnieka īsu tiesāšanu un bargu sodīšanu. Viņa sāk brīnēties un baidīties par vīra triju reižu pavēlēm.

   Otrā dienā pēc gaiļa nosišanas atnāk jaunās saimnieces māte, lai redzētu, kā meitiņai klājas. Kad nu saimnieks redz to pie meitas aizejam, viņš ieiet sānu istabā, lai noklausītos, ko māte ar meitu runā. Māte prasa meitai: "Meitiņ, kā tev nu labi klājas?"

   Meita atbild: "Vai, māmiņ, kad tu zinātu, cik mans vīrs ir sirdīgs. Kad viņš saka pirmo, otru un trešo reiz, tad viņš nosit, ja vēl neklausa. Pirmo nosita kaķi, kas nemitējās pie galda ņaudēt, otru teļu, trešo suni un vakar pat vēl gaili. Man bailes vien metas, ka visu to dzirdu un redzu."

   Māte, to noklausījusies, saka: "Es jau tev teicu: neej pie viņa! Bet tu tik sacīji: viņš tik labs un man ļoti patīk, es tikai viņu gribu."

   Saimnieks, visu noklausījies, ieiet pie abām iekšā. Sievas māte saka: "Labdien, meitas vīriņ!"

   Saimnieks atbild stingri: "Labdien, labdien!"Tad prasa sievai, vai mātei ēst arī esot devusi. Sieva atbild, ka vēl neesot devusi. Saimnieks teic: "Ej tūliņ, dabū ēdienu un pamielo māti!"

   Šī nu arī vairs negaida, ka vīrs sacīs otru un trešo reizi. Kad sievas māte bija paēdusi, tad meitas vīrs tai cieti nosaka: "Nāc nu man līdza!" Sievas māte brīnēdamies atbild: "Vai, meitas vīriņ, kur nu es tev līdza iešu, kur nu tu mani vedīsi?"

   Meitas vīrs turpretī stingri pavēl: "Es tev saku vienreiz un teikšu vēl otru un trešo reizi. Ja tu neklausīsi, tad redzēsi, kas ar tevi notiks."

   Meita nu arī sabijusies paskubina: "Ej vien, memm, ej vien, nesaki nekā pretim!"