Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Kā velns no niknās sievas bēdzis
Teicējs: Akvelīna Līvmane
Vienam vīram bijusi briesmīgi nikna sieva, nevarēja nekādā vīzē to valdīt. Reiz vīrs, no sievas piktuma bēgdams, aizgājis uz mežu mieru meklēt. Bet mieru meklēdams atradis vēl citu ko - dziļu, dziļu caurumu. Nu vīrs griezies uz mājam un sacījis sievai: "Tu nezini, ko šodien atradu mežā? Uzgāju dziļu bedri ar lielu lielu naudas podu."
"Tā!"sieva iesaukusēs, "un to tu vēl saki man. Tu, nejēga! vaj nevarēji naudu mājās nest!"
"Ne, ne, sieviņ, es nelīdīšu naudai pakaļ, ja gribi, lien pate."
No rīta vīram nebij miera ne koka šķirbiņā, sieva ēdusies virsū, lai vedot pie naudas poda. Vedis ar’. Nogājuši pie dziļā cauruma, atkal nemiers kājās. Sieva ēdusies vīram virsū, lai pasakot, kā pie poda tikt.
"It kā es būtu vainīgs, ka pods tik dziļi!"vīrs atteicis. "Raugi sniegties, varbūt izdodas sasniegt."
Sieva nu sniegusies, sniegusies, bet samisējies: iekritusi uz galvu dziļajā caurumā. Vīrs griezies uz mājam un gudrojis un gudrojis, kā sieva izvelkama. Otrā dienā tas sagudrojis tā: ņemšot garu virvi, iesiešot galā kraķīti, ielaidīšot to caurumā, lai sieva uzsēstos un tad raušot ārā. Kā domājis, darīja. Nu rāvis atspēries un brīnījies, ka sieva tik smaga, bet līdz ko izrāvis, nabadziņš tikko nepārbijies: sievas vietā sēdējis uz kraķīša velns, sacīdams: "Brāl, tas labi, ka izvilki mani! Vakar ienāca tur bedrē briesmīgi nikna sieviete - nevaru no tās glābties."
Bet vīrs grūdis velnu atpakaļ. Velns sācis lūgties, lai negrūžot, būšot viņu padarīt uz visu mūžu laimīgu.
"Labi!"vīrs atteicis, "tad saki, kā tu to darīsi."
"Redzi,"velns sacījis, "še tev šī nūjiņa un aizej to kungu, viņpus upes, izārstēt, tad nopelnīsi tik daudz naudas, ka varēsi bez bēdām dzīvot. Slimniekam trīs reiz jāuzsit ar nūjiņu - tūlīt būs vesels."