Pašu laiku gudrie brāļi arī jāja mājā un, ieraudzījuši lielas zirga pēdas, jāja pakaļ vecainē skatīties. Te atrada muļķi, ķēniņa meitu, zirgu un putnu. Tūdaļ muļķi nokāva, viņa mantas paņēma un stāstīja mājā tēvam, ka nemaz nezinot, kur muļķis palicis. Viņi gribēja, lai ķēniņa meita paliek šiem par sievu un tai un tai dienā salaulātos.

   Bet vilks par to starpu bija aplūkojis šņudauku un atradis to gluži asinaiņu un tūliņ steidzās muļķi meklēt. Atrada mežā nokautu. Vilks saķēra vārnu, iedeva divas pudelītes un lika atnest mirstamo ūdeni ar dzīvības ūdeni. Vārna atnesa. Tad papriekšu sasvaidīja muļķi ar mirstamo ūdeni, beidzot ar dzīvības ūdeni - muļķis atdzīvojās.

   Vilks nu piekodināja, lai tūliņ steidzās mājā uz baznīcu, kur pašu laiku vienu gudro brāli ar ķēniņa meitu laulāšot. Muļķis pārsteidzās, iegāja baznīcā, nostājās ķēniņa meitai blakus un mācītājs nu salaulāja ķēniņa meitu ar muļķi. Par to starpu arī vilks bija atsteidzies par cilvēku un izstāstīja tēvam, ko gudrie izdarījuši. Tēvs aizdzina gudros un muļķis nu palika par mīļo dēlu.