Arī dievi mēdz iemīlēties no pirmā acu uzmetiena, un tā šoreiz notika ar Apolonu. Viņam likās, ka gaiss kļuvis versmīgs un tikai upes ūdeņi var sniegt veldzi. Ja upes dieva meita nebūtu ar mieru nākt pie viņa uz zemes, viņš bija gatavs pamest skaistos saullēktus, leknās druvas, bija gatavs nekad vairs nedzirdēt Eola koklēšanu, dzejnieku odu skandēšanu, jā, pat no Hiakinta draudzības atteiktos un dzīvotu kopā ar Dafni, lai arī kā iegātnis sievastēva ūdeņu valstībā.

      - Dafne, tu daiļākā starp daiļām, es esmu saules dievs Apolons, nāc un dalies ar mani mīlestībā un valstībā! - Apolons aicināja nimfu.

      Dafne papurināja slapjos matus, un saulē zvīļojošās ūdens lāses apvija mirdzošu kroni ap viņas galvu.

      - Tu esi dzimusi valdniece, un pat skaistā Helēna nevar sacensties ar tevi! - sajūsmā iesaucās Apolons un pastiepa rokas pēc Dafnes.

      - Tu esi pārāk karsts, tāpat kā tava saule, - nimfa paslēpās zem ūdens, un tikai viņas seja šūpojās straumē kā balta ūdensroze.

      Dafne, ja tu nenāc pie manis, es eju pie tevis, - kaislē iededzies, neatlaidās Apolons un grasījās ielēkt  upē.

    - Pagaidi, neplunkšķini ūdeni, mans tēvs guļ, un, ja viņu nelaikā uzmodina, viņš kļūst nikns un sabango upi tā, ka visas laivas gāžas apkārt, - Dafne nobrīdināja Apolonu un domāja, kā paķircināt ugunīgo dievu, lai atvēsinātu viņa versmīgo mīlestību. Ieraugot Hiakintu, viņa acumirklī sagudroja viltīgu plānu.

     Sameklējusi upes dibenā Apolona pazaudēto disku, viņa izsvieda to krastā un teica:

    - Lai parces izšķir mūsu likteņus. Sacentieties diska mešanā. Kurš trīs reizes aizmetīs disku vistālāk, tam es dāvāšu savu mīlestību.

     Nabaga Hiakints! Viņš no sirds vēlējās, kaut draugs iegūtu kāroto laimi, bet laikam Apolonam aiz uztraukuma drebēja roka, jo divi metieni viņam nepadevās, turpretim Hiakints, lai kā centās mest vēl sliktāk, tomēr pārspēja draugu.

     Trešo reizi Hiakints vairs nedabūja mest. Trakuma pārņemts, Apolons atvēzējās un, labi nomērķējis, trieca disku pret viņa galvu. Hiakints saļima un aizmiga mūžīgā miegā. Kad valdnieka kalpi aiznesa viņa nedzīvās miesas, zālē palika asiņu lāma.