Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Palmiņa un Leduskaraliene

Teicējs: Māra Mennika

Autors: Dzidra Rinkule - Zemzare

drawing_001685_8f42ad0b.jpg
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Viņu atnesa no Botāniskā dārza un novietoja uz palodzes. Tā bija vēl pavisam maza palmiņa ar divām skarainām lapām, iedēstīta mazā māla podiņā.

   Palmiņai ļoti patika viņas jaunā dzīvesvieta. Par viņu rūpējās maza meitene, vārdā Sarmīte. Kad palmiņa bija izslāpusi, Sarmīte viņu padzirdīja, bet citreiz pa­baroja ar īpaši sagatavotu izšķīdinātu barību.

   Un vēl kas patika mazajai palmiņai — baltais Incītis! Kaķēns allaž tupēja uz palodzes, jo tā viņam noderēja par labu novērošanas vietu. Sevišķi uzmanīgi viņš lūkojās pagalmā tad, kad tur zēni spēlēja bumbu. Incītis mirkšķināja zaļās acis — te atpleta tās, te samiedza... Tā vien likās, ka bumba tūlīt pat ietrieksies logā. Bet nē! Zēni bija disciplinēti, un bumba lidoja tikai atļautās robežās. Incītis velti baiļojās.

   Arī palmiņa ar lielu interesi vēroja bērnu dzīvi pa­galmā. Tur sapulcējās apkārtējo namu meitenes un košos ratiņos vizināja savas lelles. Dažām ratiņu ne­bija, tās auklēja lelles tāpat rokās.

   Citreiz pagalms bija pavisam kluss. Tad salaidās daudz putnu. Viņi pārbaudīja smiltis, vai tur nav at­rodamas kādas maizes drupatas vai sēkliņas. Sarmīte baroja putnus ar sagrieztām garozām. Tādās reizēs putnu salaidās jo sevišķi daudz.

   Mazā palmiņa ieradās šajā namā vasaras vidū. Tāpēc, kad iestājās rudens, viņa šeit ieraudzīja daudz ko jaunu, neparastu. Agrāk viņa nekad ne­bija redzējusi koku ar dzeltenām lapām. Nu pazīstamais bērzs, kas auga tieši pre­tī logam, pamazām nodzeltēja. Sākumā rudens zelts salija tikai atsevišķos zaros, bet pēc tam tapa dzeltens viss koks. Bei­dzot rudens vēji sāka draiskoties pa bērza zariem un nelikās ātrāk mierā, iekams nebija notraukuši visas lapas. Bērzs kļuva kails. Palmiņai bija viņa žēl. Bet tad uz­krita sniegs, un bērzs atkal izskatījās skaists.

   Stāvēdama uz palodzes, palmiņa varēja redzēt visu, kas notika aiz loga. Sevišķi labi viņa jutās, kad zēni vēla apaļus sniegavīrus un, nostādījuši tos pagalma stūros, sāka jautri pikoties. Citu reizi, uzcēluši sniega cietoksni, viņi uzsāka kara spēles. Un cik priecīgi un skaļi viņi klaigāja, kad vizinājās ar kamaniņām! Nenoskatīties!

  

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google