Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Raibā pasaka
Teicējs: Ēriks Pozemkovskis
Autors: Imants Ziedonis
Ja jūs Raibo nevarat atrast jūrmalā starp akmeņiem, tad dariet tā: nolieciet vakarā uz galda atvērtu ūdenskrāsu kastīti un glāzi ūdens. Kastītei katrā galā izklājiet pa baltai papīra lapai. Kad jūs no rīta atmodīsities, papīra lapas būs noļēpātas raibas. Raibais nāk naktīs spēlēties. Vispirms viņš paņem glāzi ūdens un nolej visus krāsu ķieģelīšus slapjus. Tad sāk pa tiem skraidīt uz priekšu un atpakaļ kā pa klavieru taustiņiem un raibām pēdām ļēpatot pa baltajām lapām. Citi saka, tā viņš spēlējoties, citi — ka tā viņš trenējas. Vislabāk ar Raibo ir pazīstami mākslinieki. No māksliniekiem viņš nebaidās un nevairās. Kad gleznotājs glezno, Raibais sēž pie tūbiņām vai uz paletes (uz krāsu jaucamā dēlīša) un svilpodams maisa krāsas. Raibais ir gleznotāju palīgs.
Kad es mūrēju krāsni, es gribēju sarunāt vienu Raibo no gleznotāja Ulda Zemzara mālus mīcīt. Bet nekā.
Zemzaris Raibajam prasījis, vai šis negribot iet Ziedonim mālus pamīcīt. Raibais atbildējis, lai Ziedonis mīcot pats vai aicinot Pelēko. Raibais jau neiešot visas krāsas samīcīt vienā pelēkā. Raibais pelēko skaistu un raibu darot, nevis otrādi.
Bet nu pietiek.
Nevar tik raibas pasakas garas rakstīt — metas raibs gar acīm. Kad jūs šo pasaku lasīsiet, paskatieties laiku pa laikam spogulī — vai nav acis raibas. Ja ir raibas, tad vajag atpūsties.