Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Ūdensroze
Teicējs: Ineta Ķirse
Autors: Anna Sakse
Topavasar viss pagasts posās kāzām. Un kā nu ne - staltākais un jautrākais puisis Jukums bija mainījis gredzenus ar skaistāko un krietnāko meitu Rozi.
Bet tolaik pa pasauli vēl klaiņoja velns, kas bija gatavs noplēst deviņus pārus pastalu, lai tikai izšķirtu divus laimīgus saderinātos.
Kādā vakarā Jukums sēdēja ezera malā un gaidīja savu līgavu Rozi pārbraucam ar laivu no viņējā krasta. Degdams nepacietībā, viņš bija aizgājis tā laikāk, apsēdies uz celma un aizsapņojies par savu lielo laimi. Te viņam klusiem soļiem pienāca kāds puisietis un, atlaidies zālītē, uzsāka sarunu. Tā un tā, tad Jukums nu ieiešot vīra kārtā. Jā, tas brīdis nu esot tuvu klāt, Jukums priecīgi piekrita. Vai tad nevajadzētu vienu vakaru sarīkot tādu kā atvadīšanos no jaunības, bilda svešais. Nē, Jukumam tas nenāca ne prātā, un kādu brīdi saruna aptrūka.
Nez kur Roze tovakar tik ilgi kavējās. Jukumam rokas sāka trīcēt, domājot vien, ka līgava būs aizmirsusi solījumu satikties. Svešajam laikam bija vērīga acs un līdzjūtīga sirds, jo viņš tūlīt steidza piedāvāt Jukumam labākās zāles un izvilka no kabatas pudeli.
- Vienu pašu malciņu, un prāts kļūs priecīgs, sirds mierīga, - viņš slavēja savas zāles, un Jukums ar pateicību pieņēma tādu laipnību.
Un tiešām - zāles iedarbojās ļoti ātri. Gribējās smieties un draiskoties, nu, kas par to, ka Roze tā kavējas, vai sieviešiem vakaros mazums mājas darbu! Pēc brītiņa svešais ieteicās, ka šīs zāles esot jādzer atkārtoti, un Jukums ierāva krietnāku malku. Ak tu labas zālītes, nu jau gribējās dziedāt un dancot. Un tiešām, kad Roze savā laivā brauca pāri ezeram, viņa jau pa gabalu dzirdēja Jukumu dziedam:
- Tur es dzēru, tur man tika ...