Elīna Stengrēvica

   Vēl šodien labi atceros to dienu, kad izlasīju savu pirmo grāmatiņu. Tā bija „Poēma par gliemezīti”, tagad zinu, ka tās autore ir Cecīlija Dinere. Manās atmiņās grāmata palikusi kvadrātveida un ar spīdīgiem vāciņiem, no kuriem to spīdīgo plēvi varēja norullēt nost. Tā bija rozā krāsā un ar gleznotu gliemezi uz vāka. Toreiz sēdēju vasarnīcā uz gultas malas un lasīju, saturu vairs neatceros, bet atceros to sajūtu, kad zināju, ka šodien grāmatu pabeigšu. Kad biju izlasījusi, gāju laukā un jutos lepni – jau liela galu galā! Tagad man šķiet neticami, ka vienu šādu epizodi no savas bērnības atceros līdz vissīkākajām detaļām.