Alekss Mihalī
ierunājis taksi Flešu

32 gadu vecumā Alekss darbā krita un savainoja mugurkaulu. Ir pagājuši 25 gadi, un viņam nepieciešami vairāki datorizēti palīgrīki, lai atbildētu uz telefona zvaniem, darbinātu televizoru un citas iekārtas mājās.

Pieejamība ir tēma, kas Aleksu sadusmo un uztrauc. „Neviens nedomā par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ēkās, pat jaunajās ēkās ne. Uzņēmumi ievēro likumus, lai saņemtu projektēšanas atļaujas, un cilvēki ar invaliditāti spēj piekļūt ēkām no ārpuses, bet šķiet, ka nav neviena likuma, kas regulētu plānojumu ēku iekšpusē. Piemēram, nav noteikts, ka veikalos starp divām drēbju pakaramo rindām jābūt minimālajai atstarpei, lai cilvēks riteņkrēslā varētu viegli izbraukt pa vidu."

„Man, tāpat kā ikvienam citam, ir tiesības kaut ko iegādāties veikalā, bet, tā kā pastāv problēmas ar piekļuvi, es bieži vien preces esmu spiests iegādāties interneta veikalā."

Ar vietējo transportu nav labāk, stāsta Alekss. „Man ir Dārbšīras Zelta karte, kas dod tiesības par brīvu braukt autobusā, bet vietējos maršrutos nav autobusu, kuros varētu iekļūt cilvēks riteņkrēslā, līdz ar to tā ir ņirgāšanās par mani, kam ir tāda priekšrocību karte!"