Ierunājusi kaķeni Ketiju

Debija dzīvo Blekburnā, un viņai ir dzirdes problēmas. Viņai ir divas mazas meitas, un viņa veiksmīgi vada Zīmju valodu skolu.

„Es pametu skolu bez jebkādas kvalifikācijas pēc izaicinājuma pilnas izglītošanās pieredzes, jo man bija grūtības ar dzirdi un man neviens nepalīdzēja. Es nevēlējos pievērst sev uzmanību un līdz pat 21 gada vecumam neatzinos, cik man ir slikta dzirde. Tad es ieguvu pirmo dzirdes aparātu. Esot pieaugušai, man radās apņemšanās palīdzēt bērniem un jauniešiem, kas piedzīvo tādas pašas sociālās barjeras. Es nolēmu sazināties ar vietējo labdarības organizāciju nedzirdīgajiem un iestājos tajā par brīvprātīgo."

Nostrādājusi dažādās vietās gan par brīvprātīgo, gan apmaksātā darbā kā britu zīmju valodas tulks, 2006.gadā Debija nodibināja Britu zīmju valodas skolu. „Lankašīrā šobrīd ir 24 000 nedzirdīgu un vājdzirdīgu cilvēku un visā Lielbritānijā tādu ir 77 000. Uz šiem cilvēkiem Lielbritānijā ir tikai 325 kvalificēti zīmju valodas tulki. „Mans mērķis bija radīt darbavietas nedzirdīgajiem cilvēkiem. Turklāt tā ir brīnišķīga pieredze brīvprātīgo darbā dzirdīgajiem, kas vēlas nedzirdīgo pasauli padarīt citādu. Es zināju, ka varu palīdzēt."