Reiz viens jauns saimnieks gribējis precēties. Viņam nu ļoti patikusi nāburga meita, kas gan bijusi ļoti skaista, bet pavisam slinka. Tā viņš nu sācis prātot, kā to slinkumu varēšot izārstēt. Šim saimniekam bijusi arī viena kūtra ķēve, kas no krietnas pēršanas palikusi naskāka.

Jaunajam saimniekam, kā jau teikts, patikusi meita, un meitai tāpat arī saimnieks. Sevišķi vēl nopriecājusies meitas māte, ka meitai gadījies tāds labs precinieks.

   Kāzu dienā brūtgāns braucis tīšām ar savu slinko ķēvi uz baznīcu, lai ar to pārvestu savu jauno sieviņu. Pēc laulāšanas viņš mierīgi atļāvis visiem panāksniekiem garām pabraukt, un kad nu kūtrā ķēve maz vien vairs vilkusies, tad sācis to pamācīt ar pātagu. Ķēvei sitot dažs pātagas atsitiens ķēris arī jauno vedeni. Jaunā sieviņa nu prasa: "Kāpēc tu to zirgu tā sit?"

   Vīrs atbild: "Slinkiem citu labāku zāļu nav."

   Kādu dienu pēc kāzām jaunais vīrs ap brokastu laiku ienāk no darbā istabā un atrod savu sieviņu vēl gultā. Viņa nu gan uzliek vīram ēdienu uz galda, bet pati aiziet atkal gulēt. Vīram ēdot, pienāk kaķis un sāk gar kājām glauzdamies ņaudēt. Saimnieks nu bargi uzsauc kaķim: "Kaķi, es tev saku pirmo reiz: paliec mierā! Kad tev teikšu vēl otru un trešo reiz, tad tu redzēsi, kas ar tevi notiks."

   Kaķis šādu biedēšanu neliek vērā un ņaud arvien uz priekšu. Tad saimnieks paķer tam pie kakla un liek pret krāsni, ka tas arī vairāk nekad vairs neņaud.

   Pēc kādām dienām govij rodas teļš. Laiks ir ļoti auksts un teļu noliek istabas kaktā, lai tas drīzāk atžirgtos. Teļš par laiciņu sāk bļaut. Saimnieks to dzirdēdams saka teļam: "Teļš, tu nedrīksti bļaut! Es to neciešu. Es sacīšu vēl otru un trešo reiz, un ja tu vēl neklausīsi, tad tu redzēsi, kas ar tevi notiks."

   Teļš pavēli nesaprot un bļauj vēl arvien. Tad saimnieks sagrāb arī to rokās un liek pret krāsni, ka tas vairs neceļas augšā. Tāpat vēl notiek sunim un pēdīgi gailim, kuri arī pārkāpj trīsreizīgu saimnieka pavēli.